Mēs, interneta vietnes depresija.lv veidotāji, ārsti-psihiatri, izsakām visdziļāko līdzjūtību 21.11.2013. traģēdijā cietušajiem un viņu tuviniekiem. Šis nelaimes gadījums atstās neizdzēšamas pēdas daudzu cilvēku apziņā, būtiski ietekmējot turpmāko dzīvi. Katra cilvēka izjūtas šajā situācijā ir individuālas, bet visus vieno bezpalīdzības sajūta, bailes un ciešanas. Svarīga nozīme šādā brīdī ir iespējai saņemt atbalstu no tuviniekiem, draugiem un speciālistiem. Tieši savlaicīga vēršanās pēc palīdzības var būtiski samazināt ilgstošu un grūti risināmu psihoemocionālu problēmu attīstību nākotnē.

Dārgie lasītāji, aicinām Jūs aizpildīt mūsu depresijas pašnovērtēšanas testu, jo pēc šādiem notikumiem nereti var attīstīties depresīva simptomātika vai saasināties iepriekš novērotie veselības traucējumi. Iegūtie anketas rezultāti palīdzēs apjaust, kādas sekas uz Jums ir atstājusi šī traģēdija, nepieciešamības gadījumā mudinot vērsties pēc palīdzības. Ja kāds no Jums tuviem vai pazīstamiem cilvēkiem ir atradies traģēdijas vietas tuvumā, ir cietis pats vai ir cietuši viņa tuvinieki, iedrošiniet šo cilvēku vērsties pēc palīdzības.

Psihiska rakstura problēmas, kas attīstās daļai cilvēku, kas pārcietuši kādu šausminošu notikumu, var izpausties ar akūtu stresa reakciju notikuma laikā un īsi pēc notikuma un/vai ar posttraumatiskā stresa sindromu, ko raksturo ilgstošas psihiska rakstura problēmas, kas pacientam šo notikumu liek pārdzīvot atkal un atkal, un lielā daļā gadījumu šis sindroms ir saistīts arī ar depresīvu simptomātiku.

Kas ir akūta stresa reakcija?

Akūta stresa reakcija ir pārejoši traucējumi, kas attīstās cilvēkam kā reakcija uz ārkārtēju, pēkšņu un spēcīgu psihotraumu. Simptomi parasti parādās dažu minūšu laikā pēc saskarsmes ar izraisošo situāciju un pāriet dažu stundu vai dienu laikā. Simptomiem raksturīga jaukta un mainīga aina.

Akūtas stresa reakcijas simptomi ir:

• Sastingums, apmulsums;
• psihoemocionāls uzbudinājums.

Sastingums, apmulsums – apjukuma stāvoklis ar uzmanības un apziņas sašaurināšanos, nespēju reaģēt uz ārējiem stimuliem un nespēju orientēties laikā, telpā, situācijā. Cilvēks it kā sastingst, nespēj aktīvi, apzināti un mērķtiecīgi reaģēt uz apkārtējiem stimuliem un situāciju.

Psihoemocionāls uzbudinājums – haotiskums uzvedībā, kliegšana, dusmas, skraidelēšana apkārt, arī ārēju briesmu virzienā, nesakarīga uzvedība, līdz pat uzbudinājumam, agresivitātei. Ārējo uzvedību pavada fiziskie simptomi – svīšana, bālēšana, pietvīkums, paātrināta sirdsdarbība, šķidra vēdera izeja.

Kas ir posttraumatiskā stresa sindroms?

Posttraumatiskā stresa sindroms ir traucējumi, kas parasti rodas tuvāko mēnešu laikā pēc psihotraumējošās situācijas. Tā simptomi ir šādi.

• Atkārtota notikuma izdzīvošana, kas traucē ikdienas aktivitātēm:
  • atkārtotas nomācošas atmiņas, domas par psihotraumu, kas ir traucējošas;
  • atkārtoti nakts sapņi par notikušo;
  • sajūta, ka traumējošā situācija var atgriezties, atkārtoties;
  • paniskas trauksmes simptomi (paātrināta sirdsdarbība, svīšana, pietvīkums) uz notikumiem, kas atgādina psihotraumējošo situāciju.

•   Psihotraumējošā notikuma noliegšana, izvairīšanās:
  • nespēja atcerēties nozīmīgus psihotraumas aspektus;
  • intereses trūkums par aktivitātēm, kas sagādāja prieku, un grūtības ieplānot interesējošas aktivitātes nākotnē;
  • nošķirtības sajūta no citiem;
  • neticība nākotnei, perspektīvas nākotnē ir pesimistiskas;
  • vienaldzības sajūta, neieinteresētība, emocionāla vienaldzība, emocionāls sastingums;
  • pazemināts garastāvoklis, neiepriecina lietas, kas iepriecināja pirms psihotraumējošā notikuma;
  • izvairīšanās no vietām, cilvēkiem, objektiem, sarunas, domām, kas varētu atgādināt vai radīt atmiņas par traumu, jo tas rada trauksmi vai nomāc.

• Psihoemocionāla spriedze:
  • viegla aizkaitināmība, bieži dusmu izvirdumi, paaugstināta uzbudināmība;
  • miega traucējumi – grūtības iemigt vai izgulēties;
  • grūtības koncentrēties;
  • pārspīlētas reakcijas uz lietām, kas cilvēku var izbiedēt, viegli izbiedējams;
  • pastiprināta modrība.

•   Vainas apziņa.

•   Fiziskie simptomi:
  • bālums;
  • sirdsklauves;
  • galvassāpes;
  • drudzis;
  • reiboņi;
  • ģībšana;
  • gausums.

Ir normāli justies nomāktam un apbēdinātam pēc psihotraumējoša notikuma, un vairumam cilvēku šīs sajūtas ar laiku mazinās. Tomēr, ja cilvēks cieš no posttraumatiskā stresa sindroma, traucējošās sajūtas nemazinās un nepāriet. Daudzos gadījumos simptomi saglabājas tikai dažus mēnešus, bet reizēm tie nepāriet ilgstoši. Dažiem cilvēkiem ar posttraumatiskā stresa sindromu attīstās arī citas psihiskās veselības problēmas, piemēram, depresija, ilgstoša trauksme, panikas lēkmes, fobijas, narkotisku vielu vai alkohola lietošana.

Dažiem cilvēkiem ģimenes, draugu un kolēģu atbalsts var būt pietiekams, lai tiktu galā ar psihotraumējošo notikumu, bet daudzos gadījumos var būt nepieciešama vismaz vienreizēja speciālista konsultācija. Psihiskās veselības aprūpes speciālisti var palīdzēt tikt galā ar minētajiem simptomiem un mazināt Jūsu un Jūsu tuvinieku ciešanas.

Nepaliec nelaimē viens! Uzdrošinies nepieciešamības gadījumā lūgt palīdzību – ģimenei, draugiem, kolēģiem, speciālistiem!

Informāciju sagatavoja ārste L.Štāne, ārste L.Grauda, ārsts J.Bušs, prof.E.Rancāns.