Psihiskā veselība ir cieši saistīta arī ar mūsu fizisko veselību un labsajūtu. Ja Jums ilgstoši ir nomākts garastāvoklis, negatīvas domas, traucēts miegs un palēnināta organisma domāšanas un kustību funkcionēšana, zūd vēlme kontaktēties ar apkārtējiem un Jūs arvien biežāk nomāc domas par pašnāvību, ir pēdējais brīdis vērsties pēc palīdzības pie speciālista, jo, iespējams, Jūs ciešat no depresijas!

Ja esat novērojis kādus no depresijas simptomiem, bet neesat īsti drošs, kāds ir to iemesls, dodieties pie sava ģimenes ārsta – tas ir speciālists, kas Jūs vislabāk pazīst un noteikti pamanīs izmaiņas Jūsu veselības stāvoklī. Latvijā ģimenes ārsts, nosakot depresijas diagnozi, var sniegt Jums noderīgas konsultācijas par to, kā rīkoties tālāk, ja nepieciešams, izraksta medikamentus vai nosūta uz konsultāciju pie psihiatra.

Medicīna attīstās, un mūsdienās depresija ir kļuvusi par ārstējamu slimību, tāpēc nav jājūtas neērti, vēršoties pie psihiatra. Lielākoties depresijas gadījumos pietiek ar ārstēšanos ambulatori, tas ir, saņemot ārsta konsultāciju un dodoties uzreiz mājās. Tikai ļoti smagos gadījumos ir nepieciešama ārstēšanās stacionārā, un arī tad, pateicoties iedarbīgiem un kvalitatīviem medikamentiem, ārstēšanās norit samērā ātri un bez nopietniem blakusefektiem.

Latvijā psihiatri ir tiešās pieejamības ārsti, tas nozīmē, ka Jūs varat pierakstīties pie sev vēlamā speciālista, samaksājot pacienta nodevu tikai pirmajā ārstēšanās reizē. Atrodiet savu psihiatru šeit.

Ja Jums ir slikta pašsajūta vai nomāc domas par pašnāvību un tuvumā nav neviena, ar ko aprunāties un kam lūgt palīdzību, zvaniet uz krīzes centra „Skalbes” krīzes tālruni, kur Jūs uzklausīs un sniegs padomu. Īpaši smagās un dzīvībai bīstamās situācijās zvaniet neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

Diennakts krīzes tālruņi krīžu un konsultāciju centrā „Skalbes”:
67222922 (Lattelecom)
27722292 (Bite)

Neatliekamās medicīnas palīdzības dienests 113

Nebaidieties jautāt pēc palīdzības!

Atcerieties, ja Jūs ciešat no depresijas un Jums ir domas par pašnāvību, nepieciešams meklēt profesionālu palīdzību:

• zvaniet Jūsu ģimenes ārstam vai dežūrējošam ģimenes ārstam;
• zvaniet Jūsu psihiatram;
• zvaniet 113 (neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai)!

Kad Jūsu stāvoklis uzlabojas, ir svarīgi pretoties vēlmei pavadīt laiku vientulībā. Uzrunājiet savus tuvākos, nebaidieties runāt par savu slimību un lūgt palīdzību, ja nepieciešams. Atbalstīt kādu ar atkārtotu depresiju bieži var būt grūti gan draugam, gan ģimenes loceklim. Tādēļ mēs rekomendējam Jums vizītē pie ārsta doties kopā. Jūsu ārsts var piedāvāt atbalstu, un Jūsu draugs vai ģimenes loceklis var iemācīties saprast slimību un tās sekas. Laba ideja ir kopīgi pievienoties kādai atbalsta grupai.